Liepājas speciālā ekonomiskā zona

15/09/2026

Vilinājums visu digitalizēt ir liels, taču kas notiek, kad pazūd elektrība un mobilie sakari - vai osta var turpināt strādāt?

10.septembrī Nordic Resilience Summit 2026 diskusijā “Business for Better Preparedness” par gatavību krīzēm un kritiskās infrastruktūras noturību runāja arī Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis.

Mūsdienās digitālie rīki ļauj ločiem ievest kuģus ostā, izmantojot planšetdatoru, kurā redzams kuģa ātrums, kustības virziens, vēja ātrums un cita nepieciešamā informācija. Taču Liepājas ostā joprojām tiek uzturētas arī tradicionālās navigācijas ugunis, bākas un radiosakari.

Šo sistēmu uzturēšana prasa ievērojamus līdzekļus, taču tās ir īpaši svarīgas situācijās, kad digitālie risinājumi nav pieejami.

“Nedrīkst paļauties tikai uz to, ko redzi ekrānā. Jāprot izmantot arī citus orientierus un instrumentus,” uzsvēra Uldis Hmieļevskis, kā piemēru minot arī signālu traucējumus, ar kuriem kuģi šobrīd sastopas Baltijas jūrā.

Viss "The Nordic Resilience Summit 2026" ieraksts apskatāms te: https://www.youtube.com/watch?v=DmjcxVOyYaQ&t=13723s

| Liepāja | Satiksmes ministrija / Ministry of Transport | liepajniekiem.lv |

14/09/2026

13. septembrī Atteku salas regatē paši jaunākie burātāji “Optimistu” klases laivās mēroja maršrutu apkārt salai, krājot sacensību pieredzi un mācoties izmantot vēju savā labā.

Liepājas SEZ pārvaldei svarīgi, lai jaunie ūdens sportisti turpinātu pilnveidot prasmes un savu nākotni saskatītu pie jūras. Iespējams, kādam burāšana kļūs arī par pirmo soli ceļā uz jūras vai ostas profesiju.

Tāpēc Liepājas SEZ pārvalde ir viena no Atteku salas regates atbalstītājiem.

| Liepāja | Liepāja Travel | liepajniekiem.lv | LSM | Delfi.lv |

12/09/2026

Uzņēmēju brokastis šoreiz uz kuģa! 🌊

11. septembrī Liepājas un Dienvidkurzemes novada uzņēmēju tikšanās notika neierastā vidē - uz kuģa “Ørnfløy”, apvienojot braucienu ostu ar sarunām, pieredzes apmaiņu un jaunām idejām.

JA Travel īpašnieki Agita un Jānis Freimaņi dalījās savā uzņēmējdarbības pieredzē un stāstā par tūrisma biznesu. Savukārt nokāpjot krastā, uzņēmējus ciemos uzņēma "Amber Gastrobar", kur saimnieks Valters Bišofs iepazīstināja ar savu uzņēmumu un tā tapšanas stāstu.

Šādu tikšanos lielākā vērtība ir cilvēki un sarunas - iespēja iepazīties, dalīties pieredzē, atrast kopīgas intereses un jaunus sadarbības partnerus. Jo reizēm ar vienu sarunu pietiek, lai sāktos nākamā ideja vai sadarbība.

| Uzņēmēju brokastis Liepājā | JA Travel | AmberGastrobar | Liepāja | db.lv | Ekonomikas ministrija | Liepāja Travel | liepajniekiem.lv | Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera |

10/09/2026

Liepājas pieredze rāda, ka industriālā attīstība, ražošana un eksports var būt viens no reģiona ekonomikas stūrakmeņiem piesaistot investīcijas, radot darba vietas un veidojot produktus ar arvien augstāku pievienoto vērtību.

Par to, kā Latvijai no atsevišķiem veiksmes stāstiem nonākt līdz plašākai ekonomikas un eksporta strukturālajai pārveidei, Latvijas Bankas rīkotajā ekspertu sarunā “No baļķa līdz mikroshēmai: kur patiesībā top Latvijas eksporta vērtība?” diskutēja uzņēmēji, ekonomisti un valsts pārvaldes pārstāvji.

Diskusijā piedalījās arī Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis, uzsverot, ka mērķtiecīgi strādā pie investīciju projektu piesaistes ar augstu pievienoto vērtību un modernām tehnoloģijām. Viņš norādīja, ka pilsētas konkurētspējas pamats ir spēja radīt vidi, kurā uzņēmumi attīsta arvien sarežģītāku un tehnoloģiski ietilpīgāku ražošanu, vienlaikus veidojot labi apmaksātas darbavietas kvalificētiem speciālistiem.

| Latvijas Banka | Latvijas Universitāte | Ekonomikas ministrija | Liepāja | liepajniekiem.lv | db.lv | Delfi.lv |

09/09/2026

Graudu sezona Liepājas ostā šogad ieskrienas lēnāk, taču Latvijas graudi jau dodas pasaulē. Augustā ostā pārkrauti 84,1 tūkst. tonnu graudu, bet septembrī Latvijas kviešu kravas no Liepājas jau devušās uz Abu Dabī un tiek gatavotas nosūtīšanai uz Nigēriju.

Kopumā augustā Liepājas ostā pārkrauti 341,8 tūkst. tonnu kravu, tostarp 129,2 tūkst. tonnu regulārajā prāmju līnijā Liepāja - Trāveminde 🇩🇪.

Aptuveni puse ostas kravu ir vietējās, otra puse - tranzīta. Vietējās kravas ir prioritāte, savukārt tranzīts palīdz nodrošināt termināļu noslodzi visa gada garumā.

Vairāk par to Liepājas SEZ pārvaldes mājas lapā: https://liepaja-sez.lv/lv/sakums/sogad-graudaugu-sezona-liepajas-osta-sakas-velak-neka-citus-gadus

| Satiksmes ministrija / Ministry of Transport | Zemkopības ministrija / Ministry of Agriculture of Latvia | Ekonomikas ministrija | Agerona, SIA | LSEZ SIA Dan Store | LPKS LATRAPS | liepajniekiem.lv | Liepāja | db.lv |

08/09/2026

Darbinieku piesaiste un jauno speciālistu sagatavošana ir aktuāla daudziem Liepājas uzņēmumiem. Tāpēc Liepājas SEZ pārvalde sadarbībā ar RTU Liepājas akadēmiju arī šajā mācību gadā turpina studentus iepazīstināt ar uzņēmumiem un iesaistīt praktisku uzdevumu risināšanā.

Septembrī uzņēmējdarbības un datorsistēmu studenti apmeklē uzņēmumus, iepazīst to darbu un izaicinājumus, kuriem studiju laikā būs jāatrod praktiski risinājumi. Tā ir iespēja studentiem iegūt pieredzi ārpus auditorijas, bet uzņēmumiem - iepazīt un ieinteresēt nākamos speciālistus darbam .

| RTU Liepāja | RTU - Rīgas Tehniskā universitāte | Izglītības un zinātnes ministrija | Satiksmes ministrija / Ministry of Transport | Ekonomikas ministrija | Liepāja | liepajniekiem.lv | db.lv |

08/09/2026

Liepājas ostas pakalpojumi kļūst pieejamāki!

Liepājas SEZ pārvalde sadarbībā ar Rīgas brīvostas pārvaldi un Ventspils brīvostas pārvaldi ir noslēgusi līdz šim vērienīgāko Latvijas ostu sadarbības projektu digitalizācijas jomā.

Izveidotā Ostu un multimodālo loģistikas pakalpojumu platforma vienuviet apvieno informāciju par kuģu vizītēm, piestātnēm, ostu pakalpojumiem, atļaujām, caurlaidēm, līgumiem un norēķiniem. Tā nodrošina arī iespēju sekot kuģu kustībai reāllaikā un izmantot digitālās kartes ar ostas infrastruktūras datiem.

Liepājas ostas klientiem un dienestiem tas nozīmē:

✅ ātrāku informācijas un datu apriti;
✅ mazāk manuāli veicamu darbību un atkārtotas datu ievades;
✅ ērtāku saziņu un procesu koordinēšanu;

Platforma ir integrēta ar VAS “Latvijas dzelzceļš”, SKLOIS un citām valsts un ostu informācijas sistēmām, veidojot pamatu vienotai Latvijas ostu digitālajai ekosistēmai.

Projekts īstenots no 2024. gada decembra līdz 2026. gada augustam. Tā finansējumu 3,24 miljonu eiro apmērā nodrošināja Eiropas Savienības Atveseļošanas fonds.

Projekta ieviešanā piedalījās Ventspils brīvosta / Port of Ventspils , Maritime Administration of Latvia, Latvijas dzelzceļš, Satiksmes ministrija / Ministry of Transport, NBS Jūras spēki Krasta apsardzes dienests, Valsts robežsardze un SIA "Koksnes plūsmas datu centrs". Projekta vadošais partneris Rīgas Osta.

07/09/2026

04/09/2026

Liepāja nostiprina savas pozīcijas Baltijas kruīzu kartē!

2026. gada kruīzu sezonā Liepājas ostā piestāja 7 kruīza kuģi, kas pilsētā atveda 4276 viesus no dažādām pasaules valstīm. Tas ir līdz šim lielākais vienas sezonas laikā uzņemto kruīza kuģu skaits Liepājā.

Vairāk nekā puse jeb 2244 pasažieri izvēlējās organizētas ekskursijas, iepazīstot Liepājas kultūras, vēstures un tūrisma objektus. Kopumā viesiem tika organizētas 86 ekskursijas.

Kruīzu tūrisms sniedz būtisku ieguldījumu pilsētas ekonomikā. Kruīza pasažieri izmanto transporta, ēdināšanas, tūrisma un kultūras pakalpojumus, apmeklē veikalus, muzejus un citus apskates objektus. Tiek lēsts, ka šīs sezonas kruīza viesu tiešais ekonomiskais pienesums pārsniedzis 400 tūkstošus eiro.

📈 Interese par Liepāju turpina pieaugt. Jau šobrīd 2027. gada sezonai pieteiktas 11 kruīza kuģu vizītes, apliecinot, ka Liepāja kļūst par arvien nozīmīgāku galamērķi Baltijas jūras kruīzu maršrutos.

⚓ Paldies visiem sadarbības partneriem, kuri palīdz veidot Liepāju par viesmīlīgu un pievilcīgu ostas pilsētu gan tās viesiem, gan iedzīvotājiem!

Liepāja Travel | Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija l Ekonomikas ministrija l Satiksmes ministrija / Ministry of Transport l LSM l db.lv l Delfi.lv l LETA l Liepaja 2027 l Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra - LIAA

02/09/2026

🌾Liepājas ostā turpinās Latvijas zemnieku izaudzēto graudu pieņemšana.

🌾Lielākais Liepājas ostas beramkravu termināls “Liepaja Bulk Terminal” noslēdzis līgumus ar vadošajiem Latvijas graudu eksportētājiem, tostarp Baltic Agro, Latraps un Linas Agro, par Latvijas zemnieku izaudzēto graudu pieņemšanu no 2026. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 1. jūlijam. Šobrīd terminālī notiek Latvijā audzētu kviešu iekraušana Panamax klases kuģī TUO FU 8, kas ostā uzņems vairāk nekā 60 tūkstošus tonnu graudu. Kuģa galamērķis ir Abū Dabī, Arābu Emirātos.

🌾Arī otrs lielākais graudu terminālis DanStore strādā saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem. Kā norāda termināļa vadība, pašlaik pieejamas brīvas uzglabāšanas jaudas, jo jaunās ražas piegādes norit salīdzinoši lēni. Ja citos gados šajā laikā pie termināļa veidojušās garas kravas automašīnu rindas, tad šogad šāda situācija nav novērojama. Uzņēmums pieļauj, ka daļa Latvijas graudaudzētāju nogaida izdevīgākus pārdošanas nosacījumus un augstākas cenas. Šobrīd graudaugu cena ir robežās no 250-260 eiro par tonnu, kas ir viena no augstākajām pēdējo gadu laikā.

🛳️Tuvākajās dienās DanStore sagaida kuģi, kurā plānots iekraut aptuveni 27 tūkstošus tonnu Latvijas graudu, ko piegādājis uzņēmums Baltic Agro. Kravas galamērķis būs Nigērija.

🚂Latvijas graudi Liepājas ostā tiek nogādāti ne tikai ar autotransportu, bet arī pa dzelzceļu. 2. septembrī LBT terminālis pieņēma vilciena sastāvu ar 26 vagoniem jeb 1820 tonnām graudu no Baltic Agro, un tiek gaidīts vēl viens vilciena sastāvs ar 26 vagoniem no kooperatīva Latraps.

🌾Liepājas osta jau vēsturiski, kā arī pēc darbības atjaunošanas 20. gadsimta 90. gados, mērķtiecīgi attīstījusi lauksaimniecības kravu apstrādi, īpašu uzmanību pievēršot graudaugu termināļiem un vietējās izcelsmes kravu apkalpošanai. Būtiska vieta ostas kravu plūsmā ir Latvijā audzētu graudu eksportam uz pasaules tirgiem.

🌾Šobrīd Liepājas ostā darbojas vairāki lauksaimniecības kravu termināļi, kuru kopējā pārkraušanas jauda sasniedz aptuveni 5 miljonus tonnu gadā. Termināļu kopējā noliktavu kapacitāte vienlaicīgai graudu uzglabāšanai ir aptuveni 730 tūkstoši tonnu.

🌾Liepājas ostas graudu termināļi sadarbojas ar Latvijas un ārvalstu uzņēmumiem, kas nodrošina graudu iepirkšanu, uzglabāšanu un piegādi pasaules pārtikas aprites ķēdēs. Visas kravu operācijas, tostarp graudu tranzīta kravu apstrāde, Liepājas ostā tiek veiktas atbilstoši Eiropas Savienības un Eiropas Komisijas normatīvajām prasībām.

Satiksmes ministrija / Ministry of Transport l Zemkopības ministrija / Ministry of Agriculture of Latvia l Ministru kabinets / Government of Latvia l Ekonomikas ministrija l LSM l LETA l liepajniekiem.lv l db.lv