Maritime Administration of Latvia

09/03/2026

⚓ Latvija atkārtoti apstiprināta International Maritime Organization - IMO “Baltajā sarakstā”!

Starptautiskā Jūrniecības organizācija (IMO) ir atkārtoti atzinusi, ka Latvijas jūrnieku sagatavošanas un sertificēšanas sistēma pilnībā atbilst starptautiskajiem standartiem.

Tas nozīmē, ka Latvija turpina būt STCW konvencijas “Baltajā sarakstā” – valstu grupā, kuru jūrnieku kvalifikācijas sertifikāti tiek atzīti visā pasaulē. 🌍

Reizi piecos gados valstīm jāveic neatkarīgs savas sistēmas novērtējums – jāizvērtē gan izglītības programmas, gan sertificēšanas process. IMO ekspertu komisija, izvērtējot Latvijas ziņojumu, ir apstiprinājusi, ka Latvija pilnībā nodrošina STCW konvencijas prasību ieviešanu.

👉 Tas ir nozīmīgs signāls starptautiskajai jūrniecības nozarei un stiprina Latvijas jūrnieku konkurētspēju globālajā darba tirgū.

📌 Latvija STCW konvenciju ratificēja 1991. gadā, bet “Baltajā sarakstā” ir kopš 2000. gada.

05/03/2026

🌍 Šonedēļ Londonā norisinās diskusijas par jūrnieku kompetencēm nākotnē.

International Maritime Organization - IMO Cilvēciskā faktora, apmācības un sardzes pildīšanas apakškomitejas (HTW) otrās starpsesiju darba grupas sanāksmē eksperti diskutē par to, kā papildināt klāja komandas kompetenču standartus ar jaunām zināšanām un prasmēm.

Diskusiju fokusā ir vairāki aktuāli jautājumi:
⚓ mentālās veselības un psiholoģisko aspektu pārvaldība uz kuģiem
⚓ kiberhigiēna un kiberdrošības risku atpazīšana kuģu sistēmās
⚓ navigācijas sistēmu traucējumi un signālu viltojumi (GNSS un PNT)
⚓ iebiedēšanas un uzmākšanās novēršana, tostarp seksuāla uzmākšanās
⚓ kuģu balasta ūdeņu pārvaldība

Savukārt turpmākajās diskusijās paredzēts pievērsties arī:
🔹 mašīntelpas komandas kompetenču standartu pārskatīšanai
🔹 simulatoru izmantošanai jūrnieku apmācībā

Šīs diskusijas ir būtisks solis, lai jūrnieku apmācība turpinātu attīstīties līdzi mūsdienu tehnoloģijām, drošības izaicinājumiem un darba vides jautājumiem.

02/03/2026

🚦 Ar karjeru nejoko!

Vēlies redzēt, kā tiek pieņemti lēmumi, kas ietekmē kuģošanu un drošību jūrā?

Šī ir Tava iespēja ielūkoties pašā "vadības centrā".

🔹 Ēnu dienā piesakies ēnot Maritime Administration of Latvia valdes priekšsēdētāju Jānis Krastiņš!

Uzzini:
⚓ kā tiek vadīta jūrniecības nozare
📊 kā notiek nozīmīgu lēmumu pieņemšana
🌍 kā Latvija darbojas starptautiskā jūrniecības vidē
🚢 kā drošība jūrā sākas ar atbildīgiem lēmumiem krastā.

Ja Tevi interesē līderība, jūra un darbs valsts pārvaldē — šī var būt pirmā pietura Tavā nākotnes karjerā.

🗓 Ēnu diena – 1. aprīlī
🔗 Piesakies: https://www.enudiena.lv/ed/vakances

Nāc un pārliecinies pats — ar karjeru tiešām nejoko. 🚀

, ,
Junior Achievement Latvia

27/02/2026

Šodien noslēdzas divpadsmitā International Maritime Organization - IMO Cilvēciskā faktora, apmācības un sardzes pildīšanas apakškomitejas (HTW 12) sesija.

Tās ietvaros turpināts darbs pie STCW konvencija grozījumiem, īpašu uzmanību pievēršot kuģu apkalpju sagatavošanai darbam ar alternatīvajām degvielām un jaunajām kuģu enerģētiskajām sistēmām.

Grozījumu izstrādē piedalījās Maritime Administration of Latvia Jūrnieku reģistra, RTU Latvijas Jūras akadēmija - RTU Latvian Maritime Academy un Novikontas Jūras koledža pārstāvji.

Darba grupās izvērtēti IMO dalībvalstu priekšlikumi par:
🔹 jūrnieku kompetenču pilnveidi, ņemot vērā kiberdrošības izaicinājumus;
🔹 kompetences novērtēšanas metožu attīstību;
🔹 plašāku simulatoru izmantošanu jūrniecības izglītībā.

Darbs pie STCW konvencijas grozījumiem turpinās starpsesiju darba grupā, virzot jūrniecības izglītību un apmācību atbilstoši nozares tehnoloģiskajai attīstībai un drošības prasībām. ⚓

27/02/2026

⚓ Stājušies spēkā grozījumi Jūrnieku sertificēšanas noteikumos

Informējam, ka no 2026. gada 26. februāra spēkā ir grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 895 “Jūrnieku sertificēšanas noteikumi”.

📌 Grozījumu mērķis – nodrošināt Latvijas regulējuma atbilstību STCW un STCW-F konvenciju prasībām, kā arī pilnveidot sertificēšanas procesu atbilstoši praksē konstatētajām vajadzībām.

Ar grozījumiem:
✔️ precizēti sertificēšanas kritēriji vairākām kvalifikācijām;
✔️ atsevišķiem pretendentiem atvieglotas prasības (izslēgta prasība par pozitīvu kapteiņa un/vai vecākā mehāniķa vērtējumu);
✔️ veikti tehniski un terminoloģiski precizējumi.

📄 Ar aktuālo redakciju var iepazīties šeit:
https://likumi.lv/ta/id/123870-jurnieku-sertificesanas-noteikumi

24/02/2026

No 23. līdz 27. februārim norisinās International Maritime Organization - IMO HTW 12. apakškomitejas sesija.

Turpinās darbs pie STCW konvencijas visaptverošiem grozījumiem, kas noteiks nākotnes prasības jūrnieku sagatavošanā visā pasaulē.

Darba kārtībā:
⚓ klāja un mašīntelpas komandas kompetenču standartu pārskatīšana;
🌱 alternatīvo degvielu izmantošana;
🚢 jaunās tehnoloģijas un modernās propulsijas sistēmas.

Latviju sesijā pārstāv Maritime Administration of Latvia Jūrnieku reģistra vadītājs Kalvis Innuss, Konvencionālās uzraudzības daļas vadītājs Kristaps Lūkins un RTU Latvijas Jūras akadēmija - RTU Latvian Maritime Academy direktors Edijs Štāls.

Jūrniecības nozare piedzīvo būtiskas pārmaiņas – līdz ar tehnoloģiju attīstību un dekarbonizācijas mērķiem mainās arī prasības profesionālajai sagatavotībai. Šīs diskusijas ietekmēs nozares attīstību ilgtermiņā.

24/02/2026

Latvijas transporta un sakaru nozare turpina atbalstīt Ukrainas civiliedzīvotājus, kuri Latvijā ieradušies, meklējot patvērumu no Krievijas īstenotās karadarbības.
Lai turpinātu strādāt savā jomā, iespējas izņēmuma kārtā saņemt jūrnieka grāmatiņu Jūrnieku reģistrā, izmantojuši 66 Ukrainas civiliedzīvotāji. Savukārt pēc sekmīgas jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmas apguves Latvijā 150 Ukrainas jūrniekiem izsniegti kvalifikācijas sertifikāti. 💙 💛

19/02/2026

🌍 Lisabonā notiek Jūrniecības datu apmaiņas forums

18.–19. februārī Lisabonā, Eiropas Jūras drošības aģentūras telpās, norisinās Jūrniecības datu apmaiņas forums (Forum on Exchange of Data).

Forumu organizē Dānijas Jūras administrācija sadarbībā ar EMSA, pulcējot jūrniecības nozares pārstāvjus, valsts institūcijas un privāto sektoru.

Forumā piedalās arī Maritime Administration of Latvia valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš.

Divu dienu laikā tiek aktualizēta nepieciešamība plašāk dalīties ar nozares datiem, paplašināt pieeju valsts un privātajam sektoram, kā arī mazināt administratīvo slogu un veicināt efektīvāku ostas valsts kontroli un dokumentu apriti jūrniekiem.

Atverot un mērķtiecīgi izmantojot datus, ieguvēja ir visa nozare – uzlabojas drošība, caurskatāmība, vides aizsardzība un flotes pārvaldība.

Forumā ar praktiskiem piemēriem uzstājās Dānijas Jūras administrācijas, MAERSK, BIMCO un FINTRAFIC pārstāvji, savukārt darba sesijās tika analizētas barjeras un iespējamie risinājumi datu apmaiņas veicināšanai.🌊

18/02/2026

🚢 Cik patiesībā plaša un daudzveidīga ir jūrniecības nozare?

Tā nav tikai kuģu vadīšana – tā ir loģistika, kuģu mehānika, ostu darbība, tehnoloģijas, starptautiska vide un stabila karjera visā pasaulē 🌍⚓

Liepājas Jūrniecības koledža no 19.-21. februārim piedalās izstādē Skola 2026, kur vari klātienē uzzināt:
✔️ kādas ir studiju programmas
✔️ kādas ir darba un izaugsmes iespējas
✔️ kā sākas ceļš uz profesionālu karjeru jūrniecībā.

Ja šī tēma šobrīd nav tavā redzeslokā, padomā – varbūt tavā draugu vai ģimenes lokā ir kāds, kuram tā var kļūt par lielo iespēju? 🙌

Dalies ar šo ierakstu vai pārsūti to tālāk – iespējams, tieši tavs ieteikums palīdzēs kādam atrast savu nākotnes virzienu ⚓✨

16/02/2026

🌊✨ Kā solījām – turpinām iepazīstināt ar Latvijas vēsturiskajām bākām.
Šomēnes dodamies uz vietu, kur Daugava satiek jūru – pie Daugavgrīvas bākas. ⚓

Daugavgrīvas bāka atrodas Daugavas grīvas kreisajā krastā, un tās stāsts sākas jau ļoti sen. Jau 1205. gadā pie Vecāķiem kā orientieris kuģotājiem kalpoja Daugavas klostera tornis. Tā bija pirmā zīme, kas palīdzēja atrast ceļu uz Rīgu.

16. gadsimtā pie grīvas tika izmantota tā sauktā “mobilā bāka” – degošs ugunskurs. Vēlāk parādījās stabs ar metāla trauku, kurā kurināja malku vai akmeņogles. 1582. gadā Polijas–Lietuvas karalis Stefans Batorijs Rīgai piešķīra tiesības nodrošināt bākas darbību.

Zviedru laikā, 17. un 18. gadsimta mijā, pie tagadējās Daugavas grīvas uz akmens krāvumiem izbūvēja platformas, uz kurām dedzināja ugunskurus. 1765. gadā Komētforta ziemeļu daļā uzcēla 31,4 metrus augstu koka bāku ar divām eļļas lampām.

1788. gadā tagadējās bākas vietā uzbūvēja jaunu torni, kura galā kurināja uguni. 1818. gadā tapa 31 metru augsta astoņšķautņu koka celtne uz mūra pamata. Tajā izmantoja rapšu eļļas lampas, kas 1818. gada 15. jūnijā sāka dot nepārtrauktu gaismu. 1830. gadā uzstādīja apsudrabotus vara reflektorus, lai gaismu padarītu vēl spēcīgāku.
Tolaik bāka darbojās sezonāli – ziemā tā bija izslēgta, un arī vasaras gaišajā laikā no maija vidus līdz 1. jūlijam tā nespīdēja.

Krimas kara laikā 1854. gadā torni nojauca, bet mūra pamatnē izvietoja lielgabalus, lai aizsargātos pret angļu un franču karakuģiem. Pēc kara, 1856. gadā, uzcēla pagaidu torni ar Argana degļu lampām un metāla reflektoriem.

1862. gadā sākās jaunas – čuguna bākas – būvniecība. Torni pasūtīja firmā Chance Lielbritānijā, bet Frenēla sistēmas optiku izgatavoja Francijā. Bāku montēja uz masīva granīta pamata. Tā bija saliekama čuguna konstrukcija ar metāla gaismas telpu. Sākumā to krāsoja sarkanu, vēlāk baltu, bet jumts bija zaļš. Rotējošā gaisma ar staru lēcām raidīja baltu signālu 31,4 metru augstumā. Spilgtums pieauga ik pēc 30 sekundēm, un to varēja redzēt 12 jūras jūdzes tālu. Zemāk atradās arī nepārtraukta sarkana gaisma ziemas navigācijai, redzama 5 jūras jūdzes. Bāka darbu sāka 1863. gada 1. septembrī.

No 1879. gada eļļas lampas nomainīja petrolejas lukturi.
1863. gadā sākās kapitālais remonts – bija plānots pāriet uz acetilēngāzi un torni apšūt ar dzelzs plāksnēm. Taču 1914. gadā, sākoties Pirmajam pasaules karam, bākas gaismu izslēdza.

1917. gada septembrī aizejošā krievu armija to uzspridzināja.
Vācu okupācijas laikā uzcēla 30 metru augstu koka torni, taču 1919. gada 15. oktobrī tas nodega apšaudes laikā.

1864. gadā Rīgas ostas valde nolēma būvēt jaunu bāku. Projektu izstrādāja būvinženieris E. Veiss kopā ar inženieri E. Jakobi. Celtniecība sākās 1920. gada jūlijā un noslēdzās 1921. gada jūnijā. Jaunā bāka balstījās uz 88 vecās bākas koka pāļiem. Tika izbūvētas divas betona plātnes – apakšējā 0,5 metrus bieza, augšējā dzelzsbetona – 1 metru bieza.

Tornis bija 32 metrus augsts – apakšdaļā astoņstūra formā, augšdaļā apaļš. Iekšējais diametrs – 3,25 metri. Platforma atradās 31,2 metru augstumā, bet gaismas telpa – 33,5 metru augstumā virs jūras līmeņa. Uz jumta uzstādīja vēja karogu. Gaismas iekārtas izgatavoja Berlīnē, acetilēna aparātu uzstādīja firma AGA, bet lukturi – Julius Pintsch. Baltā zibšņu gaisma bija redzama pat 25 jūras jūdzes tālu, viens zibsnis ik pēc 10 sekundēm. Ledus laikā darbojās arī sarkanā gaisma. Minūtē tika raidīti 40 zibšņi.

Šī bāka darbu sāka 1921. gada 1. oktobrī un bija pirmā, kas oficiāli tika saukta par Daugavgrīvas bāku.

Otrā pasaules kara laikā – 1944. gada 11. oktobrī – vācu sapieri to nopostīja. 1945. gadā uzcēla pagaidu koka torni trīsskaldņa formā ar baltu zibšņu uguni. Taču laika gaitā koks sapuva, un 1956. gada rudens vētrā tas sabruka.
Jaunās stacionārās bākas būvniecība sākās 1954. gadā un noslēdzās 1956. gadā. 1957. gada 2. februārī tā sāka raidīt gaismas signālus. Šodienas Daugavgrīvas bāka ir 35 metrus augsta, ar dzelzsbetona cilindrisku torni (iekšējais diametrs – 4 metri). Apakšdaļa līdz 6 metriem veidota kā kvadrāta formas nošķelta piramīda, bet augšdaļā ir gredzenveida platforma un balkons. Gaismas telpa izgatavota no tērauda.
Uguns avots atrodas 37 metru augstumā. Tika ierīkota elektriskā sistēma un rotējoša optiskā iekārta ar četru lēcu cilindrisku aparātu. Iekārta minūtē spēj apgriezties astoņas reizes, un sākotnēji gaisma bija redzama 18 jūras jūdzes tālu.
Laika gaitā gaismas iekārtas vairākkārt modernizētas. 70. gados bāka raidīja divu grupu zibšņu gaismu ar 3,8 sekunžu periodu, 90. gados – ar 7,5 sekunžu periodu.

Kopš 2004. gada Daugavgrīvas bāka spīd ar baltu zibšņu uguni ik pēc 2,5 sekundēm. Uz tās atrodas arī rezerves gaisma ar redzamību 7 jūras jūdzes un radiobāka ar darbības attālumu 15 jūras jūdzes. 📡

Daugavgrīvas bāka ir piedzīvojusi karus, vētras un pārbūves - tā joprojām sargā Rīgas jūras vārtus. 🤍🌊

⚠️ Daugavgrīvas bāka publiskai apskatei nav pieejama.

Grāmatu “Latvijas bākas” vari iegādāties šeit:
👉 https://shop.lja.lv/product/pu-bakas/

13/02/2026

🌊 Hidrogrāfiskie mērījumi Rīgas līcī un Baltijas jūrā – atklāti divi jauni vraki.

Maritime Administration of Latvia Hidrogrāfijas dienesta speciālisti 2025. gadā ar hidrogrāfijas kuģi “Kristiāns Dāls” un kuteri “Sonārs” veikuši dziļuma mērījumus 314 km² platībā Rīgas līcī un Baltijas jūrā.

Apstrādājot mērījumu datus, Irbes šaurumā atklāti 2️⃣ iepriekš nezināmi nelieli vraki.
✅ Tie atrodas dziļumā, kas nerada apdraudējumu kuģošanas drošībai.

Hidrogrāfiskie mērījumi tiek veikti, izmantojot daudzstaru eholoti – tehnoloģiju, kas ļauj precīzi kartēt jūras gultni, identificēt reljefu, objektus un potenciālos šķēršļus. Iegūtie dati ir būtiski drošas kuģošanas nodrošināšanai un jūras karšu atjaunošanai.

📍 Atklājumi vēlreiz apliecina, cik nozīmīgs ir sistemātisks un mūsdienīgs jūras gultnes monitorings.

📸 Attēlam ir ilustratīva nozīme.

12/02/2026

🌍 Starptautiskā Jūrniecības organizācija (International Maritine Organization - IMO) uzsāk globālu kampaņu “From Policy to Practice: Powering Maritime Excellence”, kas ilgs no 2026. līdz 2027. gadam.

Kampaņas mērķis ir nodrošināt, ka starptautiskie jūrniecības noteikumi tiek ne tikai pieņemti, efektīvi īstenoti praksē – gan jūrā, gan krastā. Tā aicina valstis un nozares dalībniekus stiprināt regulējuma ieviešanu, veicināt drošību, ilgtspēju un izcilību jūrniecībā.

IMO ģenerālsekretārs Arsenio Domingess uzsver: patiesais progress sākas brīdī, kad politika kļūst par reālu rīcību.

🔗 Vairāk informācijas: https://lnkd.in/ehETgg5K

IMO launches global campaign to put maritime “policy into practice”.

In a video message marking the launch, IMO Secretary-General Arsenio Dominguez calls for translating international rules into action at sea and on shore.

Read all about it here: https://lnkd.in/ehETgg5K