16/02/2026
🌊✨ Kā solījām – turpinām iepazīstināt ar Latvijas vēsturiskajām bākām.
Šomēnes dodamies uz vietu, kur Daugava satiek jūru – pie Daugavgrīvas bākas. ⚓
Daugavgrīvas bāka atrodas Daugavas grīvas kreisajā krastā, un tās stāsts sākas jau ļoti sen. Jau 1205. gadā pie Vecāķiem kā orientieris kuģotājiem kalpoja Daugavas klostera tornis. Tā bija pirmā zīme, kas palīdzēja atrast ceļu uz Rīgu.
16. gadsimtā pie grīvas tika izmantota tā sauktā “mobilā bāka” – degošs ugunskurs. Vēlāk parādījās stabs ar metāla trauku, kurā kurināja malku vai akmeņogles. 1582. gadā Polijas–Lietuvas karalis Stefans Batorijs Rīgai piešķīra tiesības nodrošināt bākas darbību.
Zviedru laikā, 17. un 18. gadsimta mijā, pie tagadējās Daugavas grīvas uz akmens krāvumiem izbūvēja platformas, uz kurām dedzināja ugunskurus. 1765. gadā Komētforta ziemeļu daļā uzcēla 31,4 metrus augstu koka bāku ar divām eļļas lampām.
1788. gadā tagadējās bākas vietā uzbūvēja jaunu torni, kura galā kurināja uguni. 1818. gadā tapa 31 metru augsta astoņšķautņu koka celtne uz mūra pamata. Tajā izmantoja rapšu eļļas lampas, kas 1818. gada 15. jūnijā sāka dot nepārtrauktu gaismu. 1830. gadā uzstādīja apsudrabotus vara reflektorus, lai gaismu padarītu vēl spēcīgāku.
Tolaik bāka darbojās sezonāli – ziemā tā bija izslēgta, un arī vasaras gaišajā laikā no maija vidus līdz 1. jūlijam tā nespīdēja.
Krimas kara laikā 1854. gadā torni nojauca, bet mūra pamatnē izvietoja lielgabalus, lai aizsargātos pret angļu un franču karakuģiem. Pēc kara, 1856. gadā, uzcēla pagaidu torni ar Argana degļu lampām un metāla reflektoriem.
1862. gadā sākās jaunas – čuguna bākas – būvniecība. Torni pasūtīja firmā Chance Lielbritānijā, bet Frenēla sistēmas optiku izgatavoja Francijā. Bāku montēja uz masīva granīta pamata. Tā bija saliekama čuguna konstrukcija ar metāla gaismas telpu. Sākumā to krāsoja sarkanu, vēlāk baltu, bet jumts bija zaļš. Rotējošā gaisma ar staru lēcām raidīja baltu signālu 31,4 metru augstumā. Spilgtums pieauga ik pēc 30 sekundēm, un to varēja redzēt 12 jūras jūdzes tālu. Zemāk atradās arī nepārtraukta sarkana gaisma ziemas navigācijai, redzama 5 jūras jūdzes. Bāka darbu sāka 1863. gada 1. septembrī.
No 1879. gada eļļas lampas nomainīja petrolejas lukturi.
1863. gadā sākās kapitālais remonts – bija plānots pāriet uz acetilēngāzi un torni apšūt ar dzelzs plāksnēm. Taču 1914. gadā, sākoties Pirmajam pasaules karam, bākas gaismu izslēdza.
1917. gada septembrī aizejošā krievu armija to uzspridzināja.
Vācu okupācijas laikā uzcēla 30 metru augstu koka torni, taču 1919. gada 15. oktobrī tas nodega apšaudes laikā.
1864. gadā Rīgas ostas valde nolēma būvēt jaunu bāku. Projektu izstrādāja būvinženieris E. Veiss kopā ar inženieri E. Jakobi. Celtniecība sākās 1920. gada jūlijā un noslēdzās 1921. gada jūnijā. Jaunā bāka balstījās uz 88 vecās bākas koka pāļiem. Tika izbūvētas divas betona plātnes – apakšējā 0,5 metrus bieza, augšējā dzelzsbetona – 1 metru bieza.
Tornis bija 32 metrus augsts – apakšdaļā astoņstūra formā, augšdaļā apaļš. Iekšējais diametrs – 3,25 metri. Platforma atradās 31,2 metru augstumā, bet gaismas telpa – 33,5 metru augstumā virs jūras līmeņa. Uz jumta uzstādīja vēja karogu. Gaismas iekārtas izgatavoja Berlīnē, acetilēna aparātu uzstādīja firma AGA, bet lukturi – Julius Pintsch. Baltā zibšņu gaisma bija redzama pat 25 jūras jūdzes tālu, viens zibsnis ik pēc 10 sekundēm. Ledus laikā darbojās arī sarkanā gaisma. Minūtē tika raidīti 40 zibšņi.
Šī bāka darbu sāka 1921. gada 1. oktobrī un bija pirmā, kas oficiāli tika saukta par Daugavgrīvas bāku.
Otrā pasaules kara laikā – 1944. gada 11. oktobrī – vācu sapieri to nopostīja. 1945. gadā uzcēla pagaidu koka torni trīsskaldņa formā ar baltu zibšņu uguni. Taču laika gaitā koks sapuva, un 1956. gada rudens vētrā tas sabruka.
Jaunās stacionārās bākas būvniecība sākās 1954. gadā un noslēdzās 1956. gadā. 1957. gada 2. februārī tā sāka raidīt gaismas signālus. Šodienas Daugavgrīvas bāka ir 35 metrus augsta, ar dzelzsbetona cilindrisku torni (iekšējais diametrs – 4 metri). Apakšdaļa līdz 6 metriem veidota kā kvadrāta formas nošķelta piramīda, bet augšdaļā ir gredzenveida platforma un balkons. Gaismas telpa izgatavota no tērauda.
Uguns avots atrodas 37 metru augstumā. Tika ierīkota elektriskā sistēma un rotējoša optiskā iekārta ar četru lēcu cilindrisku aparātu. Iekārta minūtē spēj apgriezties astoņas reizes, un sākotnēji gaisma bija redzama 18 jūras jūdzes tālu.
Laika gaitā gaismas iekārtas vairākkārt modernizētas. 70. gados bāka raidīja divu grupu zibšņu gaismu ar 3,8 sekunžu periodu, 90. gados – ar 7,5 sekunžu periodu.
Kopš 2004. gada Daugavgrīvas bāka spīd ar baltu zibšņu uguni ik pēc 2,5 sekundēm. Uz tās atrodas arī rezerves gaisma ar redzamību 7 jūras jūdzes un radiobāka ar darbības attālumu 15 jūras jūdzes. 📡
Daugavgrīvas bāka ir piedzīvojusi karus, vētras un pārbūves - tā joprojām sargā Rīgas jūras vārtus. 🤍🌊
⚠️ Daugavgrīvas bāka publiskai apskatei nav pieejama.
Grāmatu “Latvijas bākas” vari iegādāties šeit:
👉 https://shop.lja.lv/product/pu-bakas/